Brīnumainais mēslojums – sliekkomposts

Teksts: JOLANTA CIELAVA

Konsultējušas LLU Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle Dzidra Kreišmane un sliekkope Irēna Tereškoviča

Bez mēslojuma puķes zied vāji un dārzeņu, augļu raža ir maza, bet minerālmēsli ir diezgan dārgi. Daudzi dārzkopji, audzējot pārtiku savām vajadzībām, nemaz nevēlas to piesātināt ar ķīmiski radītām barības vielām. Ne visiem pieejami kūtsmēsli, turklāt apdzīvotās vietās tos lietot traucē smaka un mušu interese.

Ļoti labs mēslojums mazdārziņiem ir komposts, taču tas veidojas diezgan lēni - vairāku gadu laikā. Izmantojot trūdēšanu veicinošus mikrobioloģiskos preparātus, process ir nedaudz ātrāks, tomēr mūsu vēsajā klimatā vienas sezonas laikā sadalās tikai neliela daļa organisko atkritumu. Taču ir būtnes, kas atkritumu pārstrādi veic ievērojami ātrāk nekā mikroorganismi, - tās ir sliekas. Šie posmtārpi pārtiek no trūdēt sākušām augu atliekām, norijot tos kopā ar augsni, un jau drīz dārza atkritumus izvada no organisma sagremotus, tātad pilnīgi pārstrādātus un sajauktus ar augsni.
Latvijā savvaļā mīt 14 slieku sugas, pasaulē - aptuveni 300. Vienīgā nelaime ir tā, ka ne dobēs, ne komposta kaudzē slieku nav pietiekami daudz, lai atkritumu sadalīšanu veiktu tik strauji, kā mēs to vēlētos.
Tieši ar nolūku ātri pārstrādāt organiskos atkritumus ASV zinātniekiem pirms 50 gadiem izdevās izveidot jaunu mēslu sliekas (Eisenia foetida) hibrīdu - Kalifornijas sarkano slieku. Nu jau gandrīz 10 gadu šīs sliekas pazīst arī Latvijā.

Ēdelīgas un vaislīgas
Pieaugušas Kalifornijas sliekas sver 5-8 gramus. Tās ir līdzīgas radiniecēm mūsu dārzos, vienīgi mazliet sarkanākas. Selekcionēto dienvidnieču apetīti un vairošanās spēju veicina siltums. Visaktīvākās tās ir par 20 grādiem siltākā temperatūrā, bet aptuveni 8 grādu temperatūrā kļūst gurdenas un apātiskas. Temperatūra zem 5 vai 4 grādiem var kļūt kustonīšiem kritiska. Latvijas ziemas zem klajas debess šīs sliekas nepārcieš. Taču vasarā optimālos laika apstākļos Kalifornijas sliekas katru dienu apēd līdz divām reizēm vairāk, nekā pašas sver. Tās ēd visu, kam ir organiska izcelsme, izņemot lielus un cietus kaulus, koka gabalus, un vairojas neticamā ātrumā: katra pieaugusi slieka ik pēc 2-3 nedēļām rada 20-25 mazuļus. Pēc pāris mēnešiem tie jau paši spēj vairoties.
Rūpnieciskos apjomos audzētas sliekas pasaulē izmanto pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības atkritumu (arī visu veidu kūtsmēslu) un attīrīšanas iekārtu nogulšņu pārstrādei un pat kanalizācijas un ūdensvada cauruļu attīrīšanai. Attīrīšanas procesā rodas biohumumuss jeb sliekkomposts.

Biohumusa labās īpašības
Sliekkomposts satur lielu daudzumu organisko vielu (pat vairāk nekā kūtsmēsli), daudz slāpekļa un citu minerālvielu, vērtīgus augsnes auglību uzlabojošus mikroorganismus un dabiskās antibiotikas. Humusam ir graudaina jeb sīki granulēta struktūra. Slieku zarnu traktā fermenti iznīcina patogēnos mikroorganismus un nezāļu sēklas. Sliekkomposts labi uzsūc un saglabā ūdeni. Sajaucot kompostu ar augsni attiecībā 1 : 3, uzlabojas augsnes struktūra un mazinās blīvums.
"Kamēr pati nepārliecinājos, neticēju, ka biohumuss ir tik labs," stāsta Irēna Tereškoviča. Viņa Kalifornijas sliekas audzē jau sesto gadu. "Mēsloju ar sliekkompostu savu dārzu, dodu draugiem, kaimiņiem. Rozes, rododendri, eņģeļtaures - viss zied kā nekad agrāk. No maza zemes pleķīša novācām 100 ķirbju. Īpaši labi ar biohumusu sajauktā kūdrā aug dēsti."

Ar ko barot
Mazdārziņa īpašniekam visvienkāršāk ir pēc pēdējām pavasara salnām nopirkt nelielu daudzumu slieku un ielaist tās komposta kastē. Jāraugās, lai dārza atliekas saulē neizkalst - sliekām vajag mitru vidi, tāpēc laiku pa laikam topošajam kompostam ieteicams uzliet kādu spaini ūdens. Nav jāraizējas, ka sliekas pametīs sev paredzēto vietu un sāks postīt dārzu. Kamēr barības pietiek, Kalifornijas sliekas nekur nedodas. Turklāt dzīvas saknes un lakstus tās neēd, bet izvēlas trūdošus augus.
Tie, kas vēlas saražot vairāk biohumusa vai arī pašu slieku, piemēram, lai ar tām barotu vistas vai regulāri dotos makšķerēt, Kalifornijas sliekas audzē tvertnēs un baro speciāli.
"Tās ir viegli turami lopiņi," saka Irēna Tereškoviča. "Barību kastēs papildinām tikai reizi nedēļā. Ja vajag aizbraukt uz ilgāku laiku, ieliekam vairāk barības. Izmantojam visus virtuves un dārza atkritumus, nopļauto zāli, nezāles, kritušos ābolus. Visi kaimiņi mums atdod savus atkritumus. Sliekas labprāt ēd arī papīra dvieļus un vecas avīzes. Vislabāk tām garšo ķirbji un sēnes - visas pāraugušās, tārpainās, ar ko rudenī pilns mežs. No virtuves atkritumiem svaigus dodam tikai tējas un kafijas biezumus ar visiem filtriem un maisiņiem. Dārzeņu mizas, kartupeļus, ābolus sasmalcinām un mazliet iepūdējam - aptuveni trīs dienas paturam mitrā vidē. Arī nopļauto zāli dodam tad, kad tā paliek mazliet gluma. Rudenī ir visi laksti, kāpostu ārējās lapas. Ziemā pavisam lēti nopērkam no zemniekiem brāķētos kartupeļus - sīkos, pūt sākušos un sajaucam ar paipalu mēsliem." (Tereškoviču ģimene audzē arī paipalas. Un tās savukārt ļoti labprāt ēd sliekas.) Ziemā gan sliekas, gan paipalas mitinās garāžā zem dzīvojamās mājas, tāpēc sals tur neķer.

Kur nopirkt
Latvijas Sliekkopības biedrībā apvienojušies uzņēmumi, kas Kalifornijas sliekas audzē rūpnieciskos apjomos, un ar individuālo sliekkopju informēšanu nenodarbojas. Taču šo slieku audzētāju ir krietni daudz. Bioloģiskie zemnieki iegūst biohumusu savu dobju un tīrumu mēslošanai, kā arī izbaro sliekas mājputniem, zivīm un pat sivēniem, vairāki mazie uzņēmēji un pašnodarbinātie piedāvā kalifornietes makšķerniekiem, kā arī izplata tās ar interneta starpniecību. Izmantojot meklēšanas programmas, var atrast daudzus sludinājumus. Nelielos apjomos Kalifornijas sliekas var iegādāties dažādos tirdziņos, izstādēs, kā arī makšķernieku veikalos. Ja vēlas uzsākt sliekkopības biznesu un nopirkt vairākus kilogramus, jāsazinās ar kādu pieredzējušu audzētāju.
Daži sliekkopības knifi
• Uzmanies, nepārlaisti! Lai gan barībai vienmēr jābūt mitrai, parūpējies, lai liekais ūdens varētu notecēt un sliekām piekļūtu gaiss.
• Pirms slieku iegādes noskaidro, ar ko tās līdz šim barotas. Ja kustoņi pieraduši tikai pie viena veida barības, kas jaunajam saimniekam nav pieejama, piemēram, kūtsmēsliem vai zāģu skaidām, var rasties problēmas. Pie citas barības sliekas jāpieradina pakāpeniski, sākumā ierastajai piejaucot aptuveni 20% nezināmā ēdiena.
• Sliekām nepatīk vibrācija. Nelieto novietnes tuvumā kurmju aizbiedēšanas dzirnaviņas, nepūlies ierīkot audzētavu, ja tuvumā ir vēja ģenerators!
• Sliekām kaitē amonjaks. Ja baro ar kūtsmēsliem, vispirms ļauj amonjakam izgarot!
• Gaisma sliekām nav vajadzīga, tāpēc tās var turēt kaut vai pagrabā.