Kāpēc augļi sāk pūt kokā

Teksts: IMANTS KĀRKLIŅŠ, agronoms, Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākais inspektors

Šovasar dārzos īpaši strauji izplatījās augļu puves. Meteoroloģiskie apstākļi bija tām labvēlīgi - bieži lietainas dienas, samērā augsta gaisa temperatūra (virs 20 °C).

Ja augļu dārzos, kur blīvi sastādīti koki, starp ābelēm iedēstīti arī ogulāji vai citi augi, turklāt dārzu ierobežo ēkas vai mežs, veidojas silts, mitrs mikroklimats. Šādi apstākļi pastiprināti veicina augļu koku slimību un kaitēkļu izplatību dārzā.

Infekcijas izplatīšanos veicina vairāki faktori:
* iepriekšējā gadā nesavāktie un neiznīcinātie mumificējušies augļi koku vainagā un apdobēs, nesavāktās un neiznīcinātās vecās lapas (arī kaimiņu dārzā);
* neizgriezti nokaltušie un inficējušies augļzariņi;
* pagājušajā un šajā sezonā augļu dārzā nebija veikti augu aizsardzības pasākumi slimību un kaitēkļu ierobežošanai, vai tie bija daļēji;
* šajā veģetācijas periodā netika savākti un iznīcināti puvušie augļi.

Negantās puves
Vislielākais risks augļu slimošanai ir dārzkopības sabiedrībās, kur visi dārziņu īpašnieki ne vienmēr laikus apkaro slimības un kaitēkļus. Jau jūlija vidū augļu puves tika konstatētas ābolos, bumbieros, kā arī plūmēs. Pirmie ar puvēm inficējās kaitēkļu bojātie un ar parasto kraupi slimie augļi.
Puves attīstību veicināja siltais laiks jūlijā. Slimība radās kaitēkļu bojājumu vietās, kraupja izraisītos mizas plaisājumos, mehānisku bojājumu vietās.
Pēc inficēšanās ar parasto augļu puvi augļi strauji bojājas. Bojājuma vietā pēc neilga laika parādās apļveidīgi sēnes augļķermeņi - konīdiju spilventiņi. Lielākā daļa augļu nobirst, bet pa kādam paliek vainagā - sažūstot tie mumificējas. Parastās augļu puves infekcija pāriet uz augļzariņu. Šovasar ābelēs varēja vērot, ka iepriekšējā gadā inficētie augļzariņi saplaukst, veido lapas un pēc tam novīst, atmirst. Plūmēm inficētās vasas jūlija vējainajās dienās veidoja atlūzas, kas nokalta koka vainagā.
Augļus bojā arī rūgtā puve. Infekcija izplatās ne tikai no mizas bojājumiem, bet arī caur atvārsnītēm. Puve bojā arī augļu koka mizu, tādējādi radot infekcijas avotu nākamajā sezonā. Slimības izplatībai labvēlīgs ir mitrs laiks. Rūgtā puve augļiem īpašu postu nodara noliktavās.
Puvju ierosinātājs var būt arī melnais vēzis.

Kā palīdzēt dārzam
Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, par augļu koku kompleksi jārūpējas visu gadu. Rudenī pēc ražas novākšanas jāsakopj apdobes, jāsmidzina fungicīdi, koki jābalsina. Agri pavasarī jāveido vainags - izgriežot zarus, veģetācijas periodā ienākošies augļi labāk apsauļojas, mitrums pēc nokrišņiem ātrāk nožūst. Augļu koki pirms lapu plaukšanas jāsmidzina ar vara vitriolu k.v., Bordo maisījumu, Čempionu 50 p.s., dzelzs vitriolu k.v. Pēc tam veģetācijas periodā saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta brīdinājumiem par kaitīgo organismu parādīšanos (atrodami mājaslapā: www.vaad.gov.lv) un paša novērojumiem jāizvērtē situācija augļu dārzā un vajadzības gadījumā jāizlemj, kādu augu aizsardzības līdzekli lietot - Bordo maisījumu, Čempionu 50 p.s. vai Efektoru d.g.
Ābeļu un bumbieru apstrāde ar fungicīdiem parastā kraupja ierobežošanai kavēs arī puvju ierosinātāju attīstību.
Atceries!
Augu aizsardzības līdzekļi jālieto saskaņā ar norādēm uz marķējuma.